18. martā Rīgas Latviešu biedrības nama telpās norisinājās gadskārtējais Latvijas Dzelzceļnieku biedrības (LDzB) Kongress jeb Pārstāvju sapulce, kurā par biedrības valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks Māris RIEKSTIŅŠ. Atbilstoši statūtiem ievēlēta arī jauna biedrības valde 25 locekļu sastāvā.
Māris Riekstiņš ir dzimis 1966. gadā, un viņš uzkrājis lielu darba pieredzi dzelzceļa transporta jomā, gan ieņemot vadošus amatus Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamentā, gan strādājot VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ), kur pabijis Infrastruktūras pārvaldes direktora vietnieka, Tehniskās vadības direktora vietnieka un Attīstības direktora posteņos.
Latvijas Dzelzceļnieku biedrībā M.Riekstiņš līdz šim vadīja Inženiertehnisko apvienību, kā arī bija līdzšinējā biedrības valdes priekšsēdētāja Jāņa PĒTERSONA vietnieks.
J.Pētersonam, kurš LDzB vadīja kopš 1998. gada, šis bija atvadu Kongress priekšsēdētāja amatā, un viņš uzstājās Pārstāvju sapulcē ar īpaši sagatavotu runu Ieskats Latvijas Dzelzceļnieku biedrības darbībā pēdējo 20 gadu laikā.
Tajā biedrības valdes priekšsēdētājs pakavējās pie paveikto darbu uzskaitījuma, kas aptvēra plašu jautājumu loku. J.Pētersons uzsvēra biedrības īpašo lomu dzelzceļa terminoloģijas jautājumā, kas bija svarīgs darbs stājoties pie latviešu valodas aprites atjaunošanas dzelzceļa nozarē. Tieši pateicoties LDzB biedru J.Eiduka, J.Mukāna, L.Puškina u.c. iniciatīvai, apkopojot iepriekš izmantotos un radot jaunus terminus vairāku gadu garumā, 1998. gadā LDZ realizēja grāmatas Krievu-latviešu dzelzceļa terminu vārdnīca izdošanu. Savukārt 1996. gadā valsts valodā tika izdota mācību grāmata “Dzelzceļi. Vispārīgais kurss”, kuras tapšanā piedalījās LDzB biedri T.Altbergs, P.Balckars, J.Eiduks, J.Keruss u.c.
Pēc 1998. gada LDzB aktivizēja sadarbību ar LDZ, Jānim Pētersonam arī kā Ritošā sastāva pārvaldes direktoram aktīvi iesaistoties valsts akciju sabiedrības restrukturizācijas procesos.
Par vienu no nozīmīgākajiem pavērsiena punktiem 1991. gadā atjaunotās Latvijas Dzelzceļnieku biedrības vēsturē kļuva Sertificēšanas centra izveidošana, kura pārziņā 1999. gadā nonāca būvprakses sertifikātu izsniegšana būvspeciālistiem dzelzceļa sliežu ceļu, staciju un tiltu inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības, būvekspertīzes, būvju tehniskās apsekošanas, pārbaudes un diagnostikas jomās. Turpmākajos gados Sertificēšanas centra darbība tika ievērojami paplašināta.
Paralēli tika ieguldīts liels darba apjoms starptautisko kontaktu stiprināšanā LDzB kļūstot par Eiropas Dzelzceļnieku asociācijas (AEC) kolektīvo biedru, regulāri piedaloties dažāda līmeņa pasākumos, kā arī organizējot tos Latvijā.
2002. gadā LDzB iesaistījās SIA Gulbenes-Alūksnes bānītis dibināšanā, kā arī tika pieņemts lēmums par Latvijas dzelzceļa Inženiertehniskās biedrības pievienošanu Latvijas Dzelzceļnieku biedrībai.
19 gadu laikā LDzB biedru skaits pieauga sešas reizes, un biedrība šobrīd apvieno vairāk kā 1100 Latvijas dzelzceļa nozares patriotus.
Uzrunas noslēgumā Jānis Pētersons atzīmēja, ka “Latvijas Dzelzceļnieku biedrībai jau kopš atjaunošanas dienām ir izveidojies ciešs kontakts un laba sadarbība ar Satiksmes ministriju un it īpaši ar Latvijas dzelzceļu, kam ir liela loma biedrības izaugsmē.”
Kongresa turpinājumā tās delegātus un viesus uzrunāja LR Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Patriks MARKĒVIČS, kurš atzīmēja, ka no biedrības puses sagaida atbalstu dzelzceļa nozares attīstības nodrošināšanai. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, jāatzīmē, ka, pēc P.Markēviča argumentēta ierosinājuma, Kongresa pārtraukumā tika sagatavots rezolūcijas Par valsts budžeta bāzi dzelzceļa infrastruktūras finansēšanai pasažieru pārvadājumiem projekts, kurš vienbalsīgi tika apstiprināts Pārstāvju sapulces otrajā daļā.
Latvijas Dzelzceļnieku biedrības Kongresa dalībniekiem adresētajā VAS Latvijas dzelzceļš prezidenta Edvīna BĒRZIŅA uzrunā tika akcentēts, ka “dzelzceļnieku profesijai ir stipras saknes, kā spēcīgam dižkokam, bet ir arī jauni zari, atvases un lapotne, kas tiecas debesīs, tiecas nākotnē”, uzsverot “vērtīgo saikni starp vēsturisko spēku un nākotnes ambīcijām”, kuru biedrībai allaž ir izdevies saglabāt. Vēstījuma noslēgumā E.Bērzinš novēlēja Latvijas Dzelzceļnieku biedrībai kļūt arvien aktīvākai nozares kopienas veidošanā un nozares interešu aizstāvībā!
Ar apjomīgu un saistošu ziņojumu Rail Baltica – gadsimta projekts Baltijā Kongresā uzstājās AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba RUBESA. Viņa akcentēja grandiozā projekta lomu visu triju Baltijas valstu tautsaimniecībā, uzsverot, ka tas ir “lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstīs aizvadīto 100 gadu laikā.” Prezentācijas turpinājumā B.Rubesa pakavējās pie Rail Baltica projekta galvenajiem tehniskajiem parametriem, kā arī tā ieviešanas posmiem un laika rāmja katrā no iesaistītajām valstīm.
Par pēdējā gada laikā realizētajām aktivitātēm uzņēmumā SIA Gulbenes-Alūksnes bānītis referēja tā valdes loceklis Aldis KREISLERS. Viņš atzīmēja, ka aizvadītais gads bijis veiksmīgs pasažieru pārvadājumu jomā, jo pārspēti vairāki rekordi, t.sk. tālajā 2007. gadā sasniegtais vienā mēnesī viskairāk pārvadāto pasažieru skaits. Šis rekords pagājušajā gada jūlija mēnesī labots par 500 pasažieriem, rezultējoties vienā reisā vidēji pārvadātajos 60 pasažieros, kas mazajam vilcieniņam ir ļoti augsts rādītājs. Aizvadītā gada laikā Gulbenes-Alūksnes iecirknī uzbūvētas trīs jaunas 20. gadsimta 30. gadu stila pasažieru uzgaidāmās nojumes, kā arī atjaunota Papardes stacijas ūdenstorņa infrastruktūras funkcionalitāte. Tas ir ļoti būtisks faktors regulāras tvaika vilces vilcienu kursēšanas nodrošināšanai.
2017. gadā pēc atjaunošanas remonta paredzēts ekspluatācijā nodot pirmo TU6 sērijas lokomotīvi, kas ļaus samazināt degvielas patēriņu. Apstiprināta uzņēmuma dalība ES finansētā pārrobežu projektā, kas paredz tūrisma infrastruktūras attīstību, t.sk. divu jaunu drezīnu būvniecība atbilstoši 20. gadsimtā izmantoto braucamrīku skicēm.
LDzB Kongresa turpinājumā ar nelielu prezentāciju uzstājās Latvijas dzelzceļa entuziasts, Sanktpēterburgas Valsts satiksmes ceļu universitātes students Andrejs KOVAĻEVSKIS, kurš saistošā prezentācijā no piepilsētas vilcienu pasažiera viedokļa uzskaitīja tos faktorus, kas viņaprāt Latvijā ierobežo dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstību.
Kongresa otrajā daļā notika LDzB valdes un tās priekšsēdētāja vēlēšanas. Valdes sastāvā tika ievēlēti gan līdzšinējie valdes locekļi – biedrības reģionālo nodaļu izvirzītie pārstāvji, gan jauni kandidāti. LDzB valdē atgriezies arī viens no atjaunotās biedrības dibinātājiem, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Tehniskā departamenta direktors inženierzinātņu doktors Jānis EIDUKS.
LDzB Biedru sapulces noslēgumā notika simboliska biedrības vadītāju nomaiņa, kuras ietvaros Jānis Pētersons pateicās saviem kolēģiem par sadarbību, uzsverot lielo biedrības sekretāres Lūcijas STREĻČAS ieguldījumu LDzB ikdienas darbā, kā arī Agnijas VIHRJAKOVAS atbalstu AEC sekcijas aktivitāšu nodrošināšanā.
Savukārt jaunais Latvijas Dzelzceļnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Riekstiņš ieskicēja tos darbības virzienus, kuri viņaprāt biedrībai šobrīd ir visaktuālākie. Kā pirmo viņš atzīmēja nepieciešamību vēl aktīvāk sadarboties ar Latvijas dzelzceļu – mūsu vadošo dzelzceļa nozares uzņēmumu. Kā būtiska tika atzīmēta sadarbības veidošana arī ar citām nozares organizācijām, aizvien aktīvāk tās iesaistot biedrības un valsts kopējā darbā – dzelzceļa nozares popularitātes celšanā. Kā vēl vienu no svarīgajiem aspektiem M.Riekstiņš uzsvēra sadarbību ar reģioniem, uzmanību veltot aktīvākai LDzB reģionālo nodaļu un to pārstāvju iesaistīšanai biedrības darbā.
Commenti