Dzelzceļa tīklu vēsture -
Jūrmalas zona Rīga - Ķemeri
Rīgas- Tukuma dzelzceļa būvniecībai un ekspluatācijai tika izveidota akciju sabiedrība, kuras statūtus 1873.gada 4.maijā apstiprināja Krievijas cars. Šīs sabiedrības dibināšanas akcionāru pilnsapulce notika Sankt - Pēterburgā 1874.gada sākumā, bet dzelzceļa līnijas būvniecība svinīgos apstākļos tika uzsākta 1875.gada 13.maijā. Par Rīgas - Tukuma dzelzceļa virsinženieri tika iecelts E. Gēte (E. von Gotte), bet projektēšanā un būvdarbu vadīšanā piedalījās inženieri J. Beks (J. Neck), V. Fūss (W. Fuss), barons Vrangels (Wrangel) u.c.
Rīgas - Tukuma dzelzceļa līnijas vajadzībām izmantoja jau esošo Rīgas - Bolderājas dzelzceļa posmu līdz Zasulauka stacijai, kā arī izbūvēja jaunu 54,12 verstu garu sliežu ceļu no Zasulauka līdz Tukumam, tiltu pāri Lielupi pie Bulduriem, krasta nostiprinājumus starp Majoriem un Dubultiem, astoņas staciju ēkas un trīs pieturas punktus. Interesanti atzīmēt, ka 1879.gadā uz šīs līnijas tika ekspluatētas astoņas Vācijā 1876-1878. gados būvētas tvaika lokomotīves, kurai katrai bija dots savs vārds. Šīs līnijas ritošajā inventārā ietilpa 45 pasažieru, 116 preču un viens arestantu vagons.
Rīgas - Tukuma dzelzceļa sabiedrības finansiālo grūtību dēļ 1891.gadā dzelzceļa līniju pārņēma valsts īpašumā. Tas veicināja šīs līnijas attīstību gan kustības intensitātes, gan dzelzceļa aprīkojuma ziņā. Īpašs uzplaukums bija vērojams īsi pirms Pirmā pasaules kara. 1910.gadā pabeidza otro sliežu ceļa izbūvi posmā no Rīgas līdz Slokai, bet 1911.gadā atklāja tiešu satiksmi bez pārsēšanās no Maskavas līdz Ķemeriem. Savukārt par lielo kustības intensitāti liecina fakts, ka jau 1912.gadā tika izvirzīts jautājums par elektriskā dzelzceļa izbūvi posmā no Rīgas līdz Majoriem. Pie šī projekta vairākkārt atgriezās mūsu gadsimta 20-tajos gados, bet realizēja tikai 1950.gadā, kad nodeva ekspluatācijā elektrificētu posmu Rīga - Dubulti. Gadu vēlāk elektriskais dzelzceļs tika pagarināts līdz Ķemeriem, bet 1966.gadā elektrovilcieni sāka kursēt līdz Tukumam.
Interesants fakts: Latvijas laikā starp Bulduru un Dzintaru stacijām atradās vēl viena stacija Avoti.
