Dzelzceļa tīklu vēsture -
Lokomotīves
Kravas vilcienu kustībai paredzēto dīzeļlkomotīvju modernizācijas jomā reāli darbi sākās vien 2011.gadā, kad ekspluatācijā nodeva pirmo atjaunoto ČME3M sērijas manevru lokomotīvi. 2016. gada pavasarī "LDZ Ritošā sastāva serviss" sadarbībā ar Čehijas uzņēmumu "CZ LOKO" pabeidza darbu pie pirmās jaunās paaudzes kravas dīzeļlokomotīves izgatavošnas uz padomju laikā ražoto 2M62U sērijas lokomotīvju bāzes.
Sīkāk par paašlaik lietojamo vilces ritošo sastāvu skatieties Valsts a/s "Latvijas dzezlceļš mājaslapā
Latvijas dzelzceļa inventāra parka esošie elektrovilcieni ER2, ER2I un ER2T ir izgatavoti Rīgas vagonu rūpnīcā laika posmā no 1962.gada līdz 1989.gadam un to vidējais vecums pašlaik sastāda 25 gadus. Šajā tabulā ir apkopoti pašlaik eksplutācijā esošie RVR ražotie elektrovilcieni ER2.
Kopš 1997.gada ir uzsākta dīzeļvilcienu modernizācija. Šis darbs tiek veikts Latvijas uzņēmuma RRA sadarbībā ar Austrijas firmu Voith un Vācijas firmu MTU. Tiek uzlaboti pasažieru saloni, uzstādīti mīkstie sēdekļi. 1997.-98. gadu laikā Latvijā modernizācija ir veikta 10 trīsvagonu dīzeļvilcieniem.
1919.gada 1.maijā, kad pirmo reizi kopš kara sākuma tika uzskaitīts ritošais sastāvs, Latvijas teritorijā tika fiksētas pavisam trīsdesmit 750 mm sliežu ceļu platuma lokomotīves. Pēc kara darbības beigšanās 1920.gada 1.februārī Latvijas Dzelzceļu inventārā bija palikušas tikai 13 šī platuma šaursliežu lokomotīves, no kurām 10 bija mazjaudīgas. Pirmajā pēckara periodā kustība tika nodrošināta ar jau minēto mazjaudīgo lokomotīvju palīdzību.
1921.gadā no Igaunijas nopērk divas jaudīgas piecasu Sp sērijas lokomotīves ar piekabināmiem tenderiem. Tās bija izgatavotas Rēveles juras ostas cietokšņa vajadzībām 1914.gadā "Orenstein&Koppel" rūpnīcā Vācijā. Divus gadus vēlāk turpat Vācijā Latvijas dzelzceļš pasūtīja "Linke-Hofmann" rūpnīcai pilnīgi jaunas modernas un ļoti ekonomiskas lokomotīves, kuras turpmāk tika atzītas par pievedceļu platuma dzelzceļu lokomotīvju pamattipu.
Otrā pasaules kara gados daļa Latvijas dzelzceļu lokomotīvju tika iznīcinātas. Karam beidzoties, Gulbenes depo uzskaitē bija jau minētās Pp sērijas lokomotīves, kuras tika savāktas no 1944.gadā Puikulē vāciešu saspridzināto lokomotīvju daļām.
1950.gadā novecojošo lokomotīvju vietā iepirka jaunas Gr sērijas tvaika lokomotīves, kuras bija ražotas Vācijā K. Marksa rupnīcā Bābelsbergā (bijusī "Orenstein&Koppel").
1957.gadā parādījās pirmā šaursliežu dīzeļlokomotīve Ty-2, kura tika ražota Kalugas rūpnīcā Krievijā.
1958.gadā Gulbenes - Alūksnes - Apes līnijā sāka kursēt Latvijā pirmie vilcieni ar dīzeļvilci. Šī paša tipa dīzeļlokomotīves vēl joprojām tiek ekspluatētas līnijā Gulbene - Alūksne. Pašreiz izmantotās dīzeļlokomotīves Ty-2 # 244 un # 273 ir izgatavotas 1959.gadā un ilgus gadus tika ekspluatētas Igaunijā, bet vēlāk Latvijas bērnu dzelzceļā Mežaparkā.
1988. gadā tika iegādātas divas Ty-7a sērijas dīzeļlokomotīves # 2994 un # 3018 būvētas Kambarkas rūpnīcā Krievijā, taču tās ir vairāk piemērotas industriālām vajadzībām, un tām ir salīdzinoši mazi darba resursi. Kopš 2006. gada Gulbenes-Alūksnes šaursliežu līnijā kursē tvaika lokomotīve "Marisa".
Ventspils Piejūras parka šaursliežu dzelzceļš
2010. gada 4. augustā Ventspils Piejūras parkā tika pabeigta šaursliežu dzelzceļa līnijas modernizācija. Tā savieno Jūrmalas parku ar Piedzīvojumu parku Saules ielā, un tās garums ir 2,6 km. Līnijas garumā ir uzbūvētas vairākas vēsturisko staciju ēku replikas (Mazirbes stacija, Aizputes depo ēkas, kases, ogļu iekraušanas vietas). Regulārus pārvadājumus nodrosina lokomotīva ML 631
