Dzelzceļa tīklu vēsture -
Šaursliežu līnija Gulbene - Alūksne
Šaursliežu dzelzceļu tīkls Latvijā sāka veidoties šaursliežu dzelzceļa līniju Valka - Ipiķi - Meizakila - Pērnava ar sliežu ceļa platumu 750 mm. Šaursliežu dzelzceļu būvniecība izvērsās Pirmā pasaules kara gados, kad militārām vajadzībām un Latvijas nacionālo bagātību izvešanai tika būvēti pagaidu - t.s. “lauku dzelzceļi’’ ar sliežu platumu 600 mm. Šos dzelzceļus uzlaboja un daļēji pārbūvēja 1920.-1930.gados. Latvijas pirmās neatkarības gados turpinājās arī jaunu šaursliežu dzelzceļu būvniecība, daļu no kuriem ekspluatēja līdz pat 1960.-1970. gadiem. 1940.gadā Latvijā bija vairāk nekā 1000 km šaursliežu dzelzceļu, kas veidoja aptuveni 1/3 daļu no visa mūsu valsts dzelzceļu tīkla.
Gulbenes-Alūksnes šaursliežu (750 mm) dzelzceļa posms ir saglabājies no 19.-20.gs mijā būvētās šaursliežu dzelzceļa līnijas Stukmaņi (Pļaviņas) - Vecgulbene - Alūksne - Valka. Šobrīd šis vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļa posms 32,8 km garumā ir vienīgais, kas darbojas Latvijā. Pa dzelzceļu tiek nodrošināta pasažieru satiksme starp divu rajonu centriem, kas atrodas Latvijas republikas ZA daļā, attiecīgi - 187 km (Gulbene) un 204 km (Alūksne) attālumā no Rīgas.
Vēsturiskā uzziņa
Jau 1890.gadu pirmajā pusē presē parādījās informācija par gaidāmajiem Stukmaņu-Vecgulbenes dzelzceļa līnijas projektēšanas darbiem. 210 km garās dzelzceļa līnijas Stukmaņi- Vecgulbene- Alūksne-Valka būvniecībai ar vietējās muižniecības līdzdalību tika nodibināta privāta Vidzemes pievedceļu sabiedrība, kuras izstrādāto būvprojektu 1898.gadā apstiprināja Pēterburgā. Jaunā līnija bija iecerēta galvenokārt lauksaimniecības produkcijas lielražotāju un kokmateriālu izstrādātāju lokālo transporta vajadzību apmierināšanai.
Līnijas būvdarbus sāka tūlīt pēc būvprojekta apstiprināšanas - 1898.gadā ar vācu kapitāla (Deutsche Bank) finansiālu atbalstu. Dzelzceļa atklāšana bija plānota 1901.gadā, taču būvdarbi ieilga.
Oficiālā Stukmaņu -Vecgulbenes - Alūksnes - Valkas dzelzceļa līnijas atklāšana vispārējai lietošanai notika 1903.gada 15.augustā. Izbūvētās trases garums bija 199 verstis (versts - 1,0668 km). Vilcienu kustības ātrums bija ap 15-20 km stundā. Tiešais vilciens Stukmaņi-Valka atgāja 5.48 un pienāca Valkā 19.24. Braukšanas cenas bija augstas - 3. klases vagonā - 2 kapeikas par versti.
1987.gadā Gulbenes-Alūksnes dzelzceļš pārvadāja vidēji 40-60 pasažierus dienā un galvenā krava bija akmeņogles no Gulbenes pārkraušanas punkta PSRS armijas daļu vajadzībām. Alūksnes apkārtnē 1990.gadu sākumā pārtrauca kravu pārvadājumus pa šo dzelzceļu. Dzelzceļa posma Gulbene-Alūksne ekspluatācija, pēc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” datiem, ik gadus sagādā dzelzceļa uzņēmumam prāvus zaudējumus (1995.gadā - 191 000 latu).
Neskatoties uz zaudējumiem, tiek meklēti risinājumi šī pēdējā vispārējās lietošanas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanai, jo tas ir nepieciešams transporta līdzeklis divu rajonu iedzīvotājiem, kultūras piemineklis un potenciāls tūrisma objekts, kas varētu sekmēt šī apvidus ekonomisko attīstību.
Gulbenes - Alūksnes šaursliežu dzelzceļš, ieskaitot aprīkojumu, staciju ēkas un būves, kā arī ritošo sastāvu, ir atzīts par tehnikas pieminekli.
Pirmais pasažieru vilciens Gulbenei savu dūmu mutuli uzpūta 1902.gada 13.oktobrī un ne visi par šo jauninājumu bija sajūsmā. Vecgulbenieši pukojās ka vilciena dūmu mutuļi biedējot zirgus, braucot nost lopus. Bet laika gaitā šis mazais bānitis ir kļuvis ļoti pierasts un nepieciešams transporta līdzeklis.
Netālu no Gulbenes stacijas atrodas Stāmarienes pils, kas pazīstama ar savu romantisko tēlu un rakstnieka Džuzepes Tomazi di Lampedūzas gara klātbūtni. Vēl apskates vērts ir pils parks ar dvīņu ozoliem, pareizticīgo baznīca un citi fon Volfu īpašumi.
